Mūsu mājas Latvija.


13.10.2018 piedalījos tautas sapulcē pie Krievijas vēstniecības,
lai atgādinātu par 1944. gada 13. oktobra Rīgas Okupāciju no
PSRS puses. Tāpat kā daudziem man gribas atstāt pagātni mierā
un nodarboties ar mūsdienās aktuālām problēmām, taču tad es
saskatīju kopsakarības starp tiem laikiem un mūsdienām.
Pasākuma sākumā es uzstājos ar nelielu uzrunu un norādīju uz
kopsakarībām. Lielākās problēmas Latvijai nebija no kara vai
PSRS armijas ienākšanas, problēmas sākās pēc tam, kad uz Latviju
sāka plūst lētais darbaspēks no visas plašās impērijas. Viņi šeit
iesakņojās un pat nedomā integrēties. Viņus neinteresē ne mūsu
valoda, ne kultūra ne Latvijas kā valsts pastāvēšana, viņi labprāt
redzētu to atkal plašās impērijas sastāvā un ik pa laikam izplata
nostaļģiskus stāstiņus par to cik tad viss bija labi un cik slikti ir
tagad brīvvalsts laikos. Un kur es redzu kopsakarības ?
Pašlaik norit ekonomiskā okupācija, ārzemju uzņēmumi pārpērk
Latviešu uzņēmumus un īpašumus. Un , kas ir pats sāpīgākais
mūsu kultūrai, viņi uzspiež mums imigrantus. Mums viņi ir
jāuzņem neņemot vērā mūsu situāciju. Un pats briesmīgākais
ka tiek izdarīts spiediens, lai Latvija atvērtu robežas lētajam
darbaspēkam. Tāpat kā toreiz tas tiek pamatots ka mums tas
ir nepieciešams, jo mums trūkst darbaspēka. Ja tiks atvērtas robežas
lētajam darbaspēkam, tas būs kārtējais imigrantu vilnis. Un mūsu
pieredze rāda ka viņi pat nedomā integrēties. Viņi uzspiež savu
kultūru, savus paradumus, savu dzīvesveidu. Lielisks piemērs bija
13.10.18 pasākumā, kur pēkšņi parādījās sieviete un sāka krieviski
bļaut :” Mēs jūs trīsreiz atbrīvojām u.t.t”
Vai tā rīkotos Latvietis ?
Nē un vēlreiz nē, mēs esam audzināti cienīt citus un adekvāti uzvesties
publiskās vietās.
Tādēļ vēlreiz atgādinu ka nav vajadzības dzīvot pagātnē, taču ir vērts
to atcerēties un izdarīt secinājumus, lai arī nākotnē nepieļautu līdzīgu
situāciju. Mums nevajag lēto darbaspēku, mums nevajag imigrantus,
mums vajag nodrošināt , lai Latvieši Latvijā varētu nopelnīt pietiekoši
un spētu uzturēt savu ģimeni, lai Latviešiem nav jādodas peļņā uz
ārzemēm. Kad tas būs izdarīts, tad arī tie , kas ir aizbraukuši, atgriezīsies
mājās Latvijā un mums nebūs darba spēka trūkums. Patiesībā arī tagad
nav darbaspēka trūkums ir nevēlēšanās maksāt atbilstošas algas.

 

Paldies visiem mūsu atbalstītājiem un ceru ka kopīgiem spēkiem, mums
šo situāciju izdosies labot. Mēs nenākam ar solījumiem, mēs nākam ar
piedāvājumiem uzlabot mūsu kopējo LATVIJU.

 

PaSmaidam un Dzīvojam LAIMĪGI…
“GiiBii” Kaspars
Ieteikt: